Kopš seniem laikiem Jelgavkrastos, tagadējā traktiera Pernigele vietā, ir atradies krogs. Tas ir darbojies ar nelieliem pārtraukumiem, arī neskaitāmu karu, sērgu un posta gados. Pirmo reizi rakstos tas ir minēts 1467. gadā. Jau 14. gs. kroga tuvākajā apkārtnē nodibināja muižas - Pernigeli, Sussiku, Dunti. Tolaik tikai muižai bija tiesības ierīkot un turēt krogus. Zviedru laikā krogs rakstos minēts 1624. gadā. Krodzinieks ir bijis Jurgens, viņam bijis viens zirgs un divas govis. 1744. gadā Jelgavkrastos atradies ciems, kur no 6 sētām apdzīvotas ir bijušas tikai 2, lai gan kopš Ziemeļu kara un mēra bija jau pagājuši 33 gadi. Bet krogs tomēr darbojies. Krodziniekam Jānim bija dēls, meita, zirgs un govs, viņš izkroģēja 30 mucas muižā brūvēta alus. Tajos laikos muižas uzsāka plašu degvīna dedzināšanu - no Miķeļiem līdz Jurģiem laukos kūpēja brūži. 1896. gadā veco krogu pārbūvēja, faktiski uzcēla no  jauna - no ķieģeļiem un laukakmeņiem. Ap 1910. gadu ugunsgrēks ēku izpostīja. 20. gs. Liepupes draudzē sākās ar rosīgu saimniecisko dzīvi. Krogs nepalika nomaļš. garām gāja un brauca cilvēki, kuri vēlējas atpūsties Vidzemes jūrmalā. Arī karu un revolūciju laikos krogs Liepupē stāvēja ceļa malā kā Vidzzemnieku zēģelnieks - liels un nesatricināms. 1930. gados Krogs ieguva otrās šķiras traktiera statusu. Īpašnieks bija Barbara Čižiks. Savukārt pēc 1940 gada adresu grāmatas redzams, ka krogs kļuva par  pirmās šķiras traktieri. Krodzinieks bija Kārlis Krūzkops. Pēc otrā Pasaules kara to pārdēvēja par patērētāju biedrības bufeti, bet tad par kafejnīcu. 2000. gadā pēc rekonstrukcijas bijušais Jelgavkrastu krogs tika izveidots par atpūtas kompleksu - traktieris "Pernigele".

Traktieris "Pernigele" atrodas 55 km no Rīgas. Banketi jubilejas līdz 130 personām.