Latvijas vēsturiskie parki ir parki, kas veidoti pie muižnieku dzīvojamām ēkām, ievērojot tajā laikā valdošās modes tendences. Šie parki ir ne tikai dabas objekti, bet arī kultūras pieminekļi. Latvijas muižu un dārzu sākums attiecināms uz 16. gs. beigām, kad pēc Livonijas ordeņa sabrukuma, latvijā sāka veidoties muižas centru apbūve. Latvijas vecie parki veidoti ne vēlāk par 1914. gadu pie bijušajām muižām. Vecākie parki Latvijā veidoti jau 17. gs. Daļa šo parku izpostīti 17. un 18. gs karos. Apmēram līdz 18. gs. vidum parkus veidoja pēc itāļu vai franču regulāro paraku parauga. Itāļu un franču stila parkus sauc par regulārajiem parkiem. 18. gs. anglijā rodas ainaviskais jeb brīvais parku stils. Ainavu parkos koki nav un nedrīkst būt cirpti, bet ūdeņiem jābūt tikai dabiskas formas krastiem. Regulāro parku latvijā saglabājies maz.  Jebkurš kaut nedaudz saglabājies muižas dārzs vai parks, kura struktūra vēl ir nojaušama, raksturo aizgājušā laika dārzu mākslu. Par kultūras mantojumu uzskatāms katrs kaut cik saglabājies muižas dārzs vai parks, neatkarīgi no tā, vai tas ir ieskaitīts kultūras mantojumu kategorijā. Šis informatīvais buklets izveidots domājot par Latvijas dabas krāšņumu un kultūrvēsturisko objektu likteni. Daudzviet parki un apstādījumi ir nekopti un aizauguši, tāpēc arī šis buklets varētu būt kā aicinājums apskatīt to, kas mūsu rajonā ir saglabājies no agrākā spožuma un varbūt kādam radīsies vēlme ko darīt lietas labā.

Limbažu apkārtnes zaļo rotu apkopoja gide Dina Čakste, tālr: +371 29455387. Materiāls bez maksas ir pieejams Limbažu, Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles tūrisma informācijas centros. 

Limbažu apkārtnes zaļās rotas karti škatīt šeit.

Visu materiālu par Limbažu apkārtnes zaļo rotu skatīt un lejuplādēt šeit.