Ainaži ir pilsēta Latvijā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Vidzemes piekrastes krastā. Ainažiem pakļautās teritorijas reljefu veido Piejūras zemienes. Savdabīga ir Ainažu jūrmala - posmā starp Ainažiem un Kuivižiem gar jūras krastu plešas 100 līdz 300 metrus plata pļavu josla.

    Ainažu nosaukums cēlies no igauņa vārda hain - siens vai hainastee - ceļš, kas iebraukts vedot sienu no jūrmalas pļavām. Taču iespējams, ka pilsēta savu vārdu ieguvusi no lībiešu vārda ainagi, kas nozīmē - vientuļš. Pilsēta izveidojusies sena lībiešu zvejnieku ciemata vietā. Oficiālos dokumentos Ainažu vārds pirmoreiz parādās 1564. gadā. 19.gs. otrajā pusē Kurzemes un Vidzemes zvejnieku ciemos bija daudz lēta darbaspēka. Tuvējie meži, kuros auga daudz mastu priedes, deva materiālu kuģu būvei. Tādēļ šeit attīstījās kuģu būvniecība un rosīga tirdzniecība. Ainažos tika nodibināta pirmā jūrskola Latvijā, kuru 1864. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma nodibināja tālbraucējs kapteinis Kristians Dāls. Mācības bija bezmaksas un notika latviešu, igauņu un vēlāk arī krievu valodās. Izvērsās kuģu būvniecība. Jūrskola pastāvēja 50 gadus, līdz Pirmajam pasaules karam. Ainažu miests tika dibināts 1869. gadā, bet 1926. gadā Ainažiem piešķīra pilsētas tiesības. 1900.-1905. g. Ainažos uzbūvēja tirdzniecības ostu. Ar jūrskolas atklāšanu Ainažos sākās saimnieciskais uzplaukums. XIX gs. 80.-90. gados ikgadu skolu beidza 20-30 tālbraucēju stūrmaņu un kapteiņu. Arī ostā bija rosība, caur to Vidzemes zemnieku saimniecības eksportēja graudus, linus un citas preces. Pilsētas budžetu papildināja arī nodokļi no kuģu un dzelzceļa kravām. Kara laikā krievu armija saspridzināja un nodedzināja ostu, sagrāva tās infrastruktūru, tika iznīcināta arī burukuģi, kuri tajā brīdī atradās ostā. Pēc kara jūrskolas ēkā novietojās ostas valde un pamatskola. Lai gan XX gs. 20.-30. gados tika veikti darbi, lai Ainažu ostu atdzīvinātu (atjaunots viļņlauzis, ostas akvatorija tika atbrīvota no nogrimušo kuģu vrakiem un padziļināta, uzcelta bāka u.c.), to izdevās tikai daļēji. Kuģi ostā joprojām nevarēja piestāt pie piestātnes, to kravas nācās pārkraut uz baržām ar velkoņa palīdzību. Lielus postījumus Ainažiem nodarīja arī Otrais pasaules karš - atkal tika nodedzināta jūrskola, izpostīta osta un labības noliktavas. Lai gan pēc kara osta tika daļēji atjaunota, uzplaukumu pilsēta vairs nepiedzīvoja. Tam bija arī citi iemesli. Līdz ar Pērnavas ostas izbūvi un Smiltenes Ainažu šaursliežu dzelzceļa izbūvi 1912. gadā, Ainažos osta savu ekonomisko nozīmi sāka zaudēt.

    Jau izsenis Ainažu pilsētas sadraudzības partneri ir Hēdemēstes pašvaldība no Pērnavas rajona Igaunijā, Miežišķu pašvaldība no Paņevežas rajona Lietuvā un Cēsu pilsēta no Latvijas. Lielākoties sadarbība notiek kultūras jomā, kas izpaužas kā sadraudzības pušu pašdarbības kolektīvu piedalīšanās dažādos pilsētu un novada pasākumos. Sadarbībā ar Cēsu pilsētas domi, Ainažos, Cēsīs un Valmierā vairāku gadu garumā tiek īstenots projekts "Zīļu taka", kurš vasaras periodā deva iespēju bērniem no Omskas apgabala Augšbebru ciema Sibīrijā dzīvot un darboties nometnē "Zīļu laipa" Latvijā. Nometnēs kopā ar bērniem no tālās Sibīrijas darbojās arī visu trīs pašvaldību bērni. Sibīriešiem bija iespēja tuvāk iepazīties ar Latviju un labāk apgūt latviešu valodu.