Vidzeme atrodas Latvijas ziemeļaustrumos. Tā dienvidaustrumos robežojas ar Latgali, dienvidos - ar Zemgali un rietumos ar Rīgas rajonu. Savukārt ziemeļos Vidzemei ir robežas ar Igauniju, bet austrumos ar Krieviju. Vidzeme ir viens no četriem vēsturiskajiem novadiem Latvijā. Tā ievērojama ar savu dabas skaistumu, kā arī ar daudzveidīgu kultūrvēsturisko mantojumu un etniskajām tradīcijām. Vidzemē iespējams izbaudīt gan gleznaino upju un ezeru skaistumu, priecāties par mežu, pļavu, pakalnu un ieleju veidotajām dabas ainavām, gan sajust vēstures elpu Viduslaiku pilīs un muižās, kā arī uzzināt daudz aizraujoša un interesanta par Latvijas vēsturi, tradīcijām un dažādiem dzīvesveidiem. Nozīmīgu kultūras un arhitektūras mantojumu glabā arī senākās Vidzemes pilsētas, katra ar savu šarmu, savu vēsturi un kultūru. Neaizmirstamu atpūtu sniegs pastaiga pa Vidzemes jūrmalu, kurā atrodamas gan smilšainas pludmales, gan akmeņaini līcīši, gan smilšakmens klintis.

     Vēsture. Pirmie iedzīvotāji Vidzemē ienākuši 9. gt. pr. Kr. Mezolīta apmetnes (8. gt. pr. Kr.) Vidzemē konstatētas Burtnieku ezera krastā pie Zvejnieku mājām. 2. gt. vidū pr. Kr. - 1. gs. noritēja Vidzemes dienviddaļā dzīvojošo baltu un tās ziemeļdaļā apmetušos Baltijas somu etnisko grupu konsolidēšanās. 2. - 3. gs. Vidzemes dienvidos izplatījās jauna - uzkalniņu apbedījumu kultūra, kuras pārstāvjus uzskata par zemgaļu un sēļu priekštečiem. Turpretī Ziemeļvidzemē arī turpmāk saglabājās Baltijas somiem, t.i., lībiešu priekštečiem raksturīgie akmeņkrāvumu kapulauki. Savukārt 6. - 9. gs. Vidzemē parādījās līdzenie kapulauki, kas liecina par latgaļu klātbūtni šajā teritorijā. Vidzemes iedzīvotāju etniskais sastāvs pamazām nostabilizējās ap 1. un 2. gt. miju. Savu nozīmīgo Latvijas ģeopolitiskā centra statusu Vidzeme saglabāja arī turpmākajos gadsimtos. Te Livonijas kara laikā (1558 - 1583) norisinājās izšķirošā kauja pie Ērģemes (1560), te cīņā par Livonijas mantojumu 16. - 18. gs. vairākkārt sadūrās poļu, zviedru un krievu armijas. 1562. gadā Vidzeme un Latgale kā apvienota Pārdaugavas hercogiste tika iekļauta Lietuvas (kopš 1569. gada - Polijas un Lietuvas kopvalsts Žečpospoļitas) sastāvā. 16. gs. otrajā pusē Vidzemes centrā Cēsīs katoļticības atjaunošanai nodibināja katoļu bīskapa rezidenci, misijas darbā plaši iesaistot jezuītu ordeņa mūkus. 17. gs. sākumā cīņa ap Zviedrijas troni noveda pie poļu un zviedru kara (1600 - 1629), kura darbība norisinājās galvenokārt Vidzemē un kura rezultātā novadu uz nepilnu gadsimtu nonāca Zviedrijas varā. Savukārt 1710. gadā Vidzemi kā pirmo no Latvijas novadiem pakļāva Krievijas impērija. Krievu virskundzība tajā izbeidzās tikai 20. gs. otrajā gadu desmitā pēc Latvijas Republikas pasludināšanas un sīvām atbrīvošanās cīņām. 
1940. gada jūnijā Vidzemi, tāpat kā pārējo neatkarīgās Latvijas valsts teritoriju, okupēja PSRS, bet kopš 1991. gada augusta tā ietilpst atjaunotajā Latvijas Republikā.

     Vidzemes kopējā platība 15,346 km²; Iedzīvotāju skaits 251 665 ( 2003); Lielākās pilsētas -  Valmiera, Cēsis, Alūksne, Gulbene, Madona, Valka; Garākās upes -  Gauja (452km), Salaca (132km), Aiviekste (132km), Pededze( 131km); Lielākie ezeri - Lubānas, Burtnieks, Alūksnes ezers, Alauksts, Inesis, Ungurs. Sīkāku un plašāku informāciju par Vidzemi skatīt www.vidzeme.com