|
Maija birzs akmens
Maija birzs akmens atrodas Salacgrīvā Grīvas birzī 300 m no Valmieras ielas. 1935. gada 15 maijā tā tika stādīta par godu Vienotības dienai. Akmeņa augstums 1,96 m, apkārtmērs 11,4 m. Iespējams ka&nbs...
Lasīt vairāk...»
Piemineklis jūrā un 2 Pasaules karā bojā gājušajiem
1986. gadā , tēln. L. Novoženeca, arh. J. Pētersons
Lasīt vairāk...»
Nēģu zvejnieku arods un nēģu tači
Nēģu murdu tacis - tradicionāls un unikāls zvejas veids. Nēģi daudziem ir īpaša delikatese, taču nēģu zveja pasaulē ir maz izplatīta. Tikai Salacgrīvā mūsdienās īstai nēģu zvejai joprojām lieto...
Lasīt vairāk...»
Kica viesnīcas krogs
Krogs celts 19. gs. otrajā pusē. No 20 gs. sākuma krogs piederēja Fricim Kicam. Krogā varēja paēst, padzīvot, dabūt istabu vai gultas vietu un pārnakšņot. Krogu izmantoja garāmbraucošie ...
Lasīt vairāk...»
Ainažu dzelzceļš
Šaursliežu dzelzceļš no Ainažiem līdz Valmierai 89 km garumā tika būvēts 20. gs. pirmajā desmitgadē, atklāts 1912. gada 12. augustā. Pirmais Pasaules karš Ainažiem nodarīja lielus...
Lasīt vairāk...»
Dzejnieka Jāņa Sudrabkalna piemiņas istaba
Tikšanās ar dzejniekam tuvas ģimenes locekli mājā, kur no 1945. līdz 1974. gadam dzejnieks radošā darbā un atpūtā pavadījis 30 vasaras.
Lasīt vairāk...»
Ferzenu dzimtas piemineklis
Atrodas 2 km uz austrumiem no pilsētas Salacas labajā krastā - bijušajā Ferzenu īpašumā Vecsalacas muižas parkā. Ainavisks parks ar 19.gs. muižas centra apbūves elementiem un Ferzenu dzi...
Lasīt vairāk...»
Ferzenu dzimtas kapenes
Vecsalacas baronu Ferzenu dzmitas kapenes 18.g.s. otrā puse. Pavisam 12 apbedījumi. Viens no tiem mācītājs Francis Hackelis un pārējie dzimtas locekļi. 1781. gadā pirmais apbedījums un 1856. gadā pēdē...
Lasīt vairāk...»
Salacgrīvas muzejs
Izveidots 1998. gadā, iepazīstina ar zvejniecības tradīcijām Vidzemes jūrmalā un Salacas upē, kā arī ar novada vēsturi. Muzejā glabājas materiāli par Salacgrīvu, bijušajām Vecsalacas un Svētcie...
Lasīt vairāk...»
Salacas pilskalns
13.gs. tajā tika uzcelta Rīgas bīskapa pils, kas nopostīta 18.gs. sākumā. 1226. gadā, tieši 25 gadus pēc Rīgas dibināšanas, pie Salacas ietekas jūrā bīskaps Alberts lika uzcelt savu mūra...
Lasīt vairāk...»
Annasmuižas dzelzsbetona tilts
Tilts pār Salacu 3 km augšpus Salacgrīvas - pirmais dzlzsbetona tilts Baltijā, atklāts 1909. gada 13 jūnijā. No tilta paveras raksturīgs skats uz Salacas - Latvijai nozīmīgākās lašupes, ...
Lasīt vairāk...»
Jūrskolas muzejs
Mazās, latviskā garā uzturētās pilsētiņas - Ainaži centrā atrodas senais latvju jūrniecības slavas liecinieks - Ainažu jūrskolas muzejs. Klases telpā pie tāfeles muzeja viesus vēlīgi sagaida pats senā...
Lasīt vairāk...»
Ugunsdzēsības muzejs
1991. gada 14. decembrī durvis apmeklētājiem vēra Ainažu ugunsdzēsības muzejs. Divdesmitajā jubilejas gadā muzejs ir mainījis savu vizuālo ietērpu un apmeklētājus sagaida ar jaunu ekspozī...
Lasīt vairāk...»
Ainažu ziemeļu mols
1911. gadā Valmieras šaursliežu pievadceļu sabiedrība, kurai piederēja 750 milimetru platuma dzelzceļš, izstrādāja projektu Ainažu ostas viļņlauža ziemeļu gala savienošanai ar kra...
Lasīt vairāk...»
Veides pils
1902. gadā celtā Veides pils piederējusi Mārtiņam Veidem. Veides pils ir nozīmīgs Eiropas kultūras mantojums, koka arhitektūras piemineklis ar jumta izbūvēm un greznu fasāžu dekoratīvo apdari. Tagad n...
Lasīt vairāk...»
Kultūras nams
Jau 1926. gadā Ainažos nodibinājās kultūras biedrība. Biedrībā darbojās koris un deju kolektīvs. Ainažu kultūras nams tika uzcelts 1928. gadā. Ļoti lielus līdzekļus kultūras nama celtniecībā ieguldīja...
Lasīt vairāk...»
Stacijas māja
Ainažu divstāvu staciju uzbūvēja 20. gs. sākumā, laikā kad sāka darboties šaursliežu dzelzceļš Ainaži - Valmiera. Stacijā bija arī bufete, tāpēc tur valdīja liela rosība, vakaros bu...
Lasīt vairāk...»
Vecie jūrnieku kapi
Zem smagiem kā mūžība, akmens un dzelzs krustiem smilšainā kāpā guļ diži Ainažu vīri. Par jūrniecības vēsturi stāsta šie vecie, kādreiz izpostītie jūrnieku kapi. Tagad Ainažnieki jūrniek...
Lasīt vairāk...»
Bākas
Ainažu ostā atradās 3 bākas. Viena bāka, celta 1926. gadā, atradās uz viļņlauža. Otra bāka celta 1925. gadā un atradās krastā. Trešo bāku uzcēla 1930. gadā. Tā ir 22,8 m augsta, atrodas kalnā p...
Lasīt vairāk...»
Piemiņas akmens Jānim Asaram
Piemiņas akmeni Jānim Asaram atklāja 2006. gada 7. jūlijā Ainažu pilsētas 80. jubilejas pasākumā. Pasākumā piedalījās daudzi Ainažnieki. 80 gadus atpakaļ Jānis Asars ar savu enerģiju, zināšanām...
Lasīt vairāk...»
Baltā saule
Viļņa Titāna veidotā piemiņas zīme K. Valdemāram ikvienu aicina mirkli apstāties jūras krastā un nospraust jaunus mērķus, spēku smeļoties senatnē.
Lasīt vairāk...»
Latvijas - Igaunijas robeža
1918. gada beigās un 1919. gada sākumā pēc vācu karaspēka aiziešanas Ainaži kā bijušās cariskās Krievijas sastāvdaļas nonāca boļševiku varā. Boļševiki tiecās arī pēc Igauni...
Lasīt vairāk...»
Ainažu hidrometeoroloģiskā stacija
Ainažu hidrometeoroloģiskā stacija ir viena no vecākajām Latvijā. Darbu sākusi 1896. gadā un sāka veikt arī pirmos novērojumus dabā.
1914. gadā tika oficiāli dibināta meteoroloģiskā stacij...
Lasīt vairāk...»
Liepupes pilskalns
Liepupes pilskalns ir Latvijā vistuvāk jūrai esošais pilskalns. Tas atrodas 3 km no jūras, Liepupītes krastā. Mūsu seņči pilskalnus parasti jūrai tik tuvu nebūvēja, jo baidījās no jūras laupītā...
Lasīt vairāk...»
Pernigeles viduslaiku kapelas drupas
Liepupes draudze dibināta 13. gs. Turaidas fogts Johans fon Pēls 1322. gadā apstiprināja baznīcas zemes robežas. 1630. gadā tika uzcelta neliela baznīca, kur draudzes telpa bija no koka, bet altārdaļa...
Lasīt vairāk...»
Mācītājmuiža
Blakus Liepupes baznīcai, atrodas mācītājmuiža. Zemā, garenā koka mācītājmāja ir celta 18. gs. beigās. Tajā pie mācītāja Klēmaņa par mājskolotāju no 1788. gada līdz 1792. gadam kalpoja Garlībs Helvigs...
Lasīt vairāk...»
Liepupes kapsēta
Liepupes kapi atrodas VIA Baltica šosejas malā. Tajā atdusas gan vietējie muižnieki, gan slaveno jūrnieku dzimtu pēcteči, gan cilvēki, kuru vārdi zināmi visā Latvijā. Piemēram, aktieris un reži...
Lasīt vairāk...»
Liepupes muiža
14. gs. Liepupes ciemu, vēlāko muižu pārvaldījis Sander Perneyogel. 1403. gadā Rīgas arhibīskaps Johans to izlēņoja Fītinghofam, bet no 1403. gada līdz 1537. gadam Liepupē saimniekoja Koskulu dzimta. ...
Lasīt vairāk...»
Kājnieku tilti pār Salacu
Salacgrīvas novada teritorijā Salacu šķērso divi kājnieku tilti. Viens atrodas netālu no bijušās Mērnieku skolas, bet otrs pie bijušās Mērnieku zivju audzētavas.
Abi tilti ...
Lasīt vairāk...»
Duntes muiža un Minhauzena muzejs
Dunte (Ruthern) līdz 1423. gadam piederēja Rozenu dzimtai, bet pēc Johana fon Rozena nāves Rīgas arhibīskaps Johans sestais to izlēņoja vasalim Henriham Aderkasam. Markus Aderkass 1520. gadā Duntes mu...
Lasīt vairāk...»
Piemiņas akmens Liepupes kuģu būvētavai
Liepupiešu dzīve kopš seniem laikiem saistīta ar jūru. 1886. gadā Liepupē nolaida ūdenī trīsmastu burinieku "Rota". Tas bija pirmais latviešu burinieks, kurš 1887. gadā &sc...
Lasīt vairāk...»
Ķurmraga bāka
Interesants apskates objekts ir uz jūru sagāzusies Ķurmraga vecā bāka, kas vēl pirms aptuveni desmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā, bet mūsdienās tā noslīdējusi līdz pat jūras līmenim.
Ķu...
Lasīt vairāk...»
Tiniņkalna senkapi.
Dažādos vēstures posmos apbedīšanas parašās izmantoti akmeņi, gan veidojot nelielas konstrukcijas, gan vienkāršus akmeņu salikumus. Šie akmens krāvuma senkapi ir agrais un ...
Lasīt vairāk...»
Bāka Salacgrīvā
Salacgrīvas bāka atrodas Salacas labajā krastā. Celta 1925. gadā kā četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu. Bākas uguns augstums metros bija: 8,4 m, bet virs jūras līmeņa 12,1...
Lasīt vairāk...»
Ainažu - Valmieras šaursliežu dzelzceļa tilts.
Ainažu - Valmieras šaursliežu dzelzceļa tilts, būvēts 1913. gadā. Dzelzceļa līnija darbojās līdz 1976. gadam. No tilta paveras skaists skats uz apkārtni un ir iespējams vērot lašu nārstu...
Lasīt vairāk...»
|
